Nejko aicina ieklausīties sevī
Nejko Perko dzīvo Tržičā, Slovēnijā.
Viņam patīk pavadīt laiku dabā,
vākt ārstniecības augus un peldēties.
Viņam patīk palīdzēt citiem cilvēkiem.
Nejko dzīvo viens un pats rūpējas par savu māju.
Viņš palīdz veidot grāmatas vieglajā valodā.
Nejko lepojas ar savu darbu un ar to,
ka pats var pieņemt lēmumus par savu dzīvi.
Kā Nejko iemācījās ticēt sev
Nejko stāsta,
ka agrāk viņš maz rikās ar citiem cilvēkiem.
Organizācijā Zavod RISA viņš ieguva draugus.
Zavod RISA ir organizācija Slovēnijā.
Tā atbalsta cilvēkus ar invaliditāti un aizstāv viņu tiesības.
Nejko ir pašaizstāvības kustības dalībnieks.
Tas nozīmē,
ka viņš izsaka savu viedokli un aizstāv savas tiesības.
Piedalīšanās pašaizstāvības kustībā
iemācīja Nejko vairāk ticēt sev.
Viņš arī stāsta par savu pieredzi dažādos pasākumos.
Nejko piedalījās pasākumā Slovēnijas Radio un televīzijā.
Pirms pasākuma viņš uztraucās.
Kad Nejko ierodās uz pasākumu,
viņš jutās jau mierīgāk.
Šī pieredze palīdzēja Nejko saprast,
ka viņš spēj piedalīties un uzstāstites.
No idejas līdz grāmatai
Nejko uzskata,
ka ikvienam cilvēkam ir svarīgi saņemt viegli saprotamu informāciju.
Informācijai jābūt arī pareizai un pārbaudītai.
Nejko ir vieglās valodas vēstnesis.
Tas nozīmē,
ka viņš stāsta citiem cilvēkiem par vieglo valodu>
Nejko skaidro,
Kam un kāpēc tā ir svarīga.
Tekstus vieglajā valodā ir vieglāk lasīt un saprast.
Nejko strādā par tekstu pārbaudītāju un konsultantu.
Viņš pārbauda,
vai teksts ir viegli saprotams.
Ja tekstā ir kāds sarežģīts vārds,
Nejko kopā ar citiem meklē vienkāršāku vārdu.
Kopā ar rakstnieci Aksinju Kermauneri
viņš palīdzēja izveidot 2 grāmatas vieglajā valodā:
- “Pūķis no gaiļa olas”;
- “Leģenda par nogrimušo zvanu”.
Grāmatu stāsti ir uzrakstīti tā,
lai tos būtu vieglāk lasīt un saprast.
Grāmatu par pūķi var izlasīt arī latviski.|
To izdeva Latvijas Neredzīgo bibliotēka.
Ideja par pirmās grāmatas izveidi radās pašam Nejko.
Viņš devās pie Tržičas pilsētas mēra
un ieteica izdot grāmatu vieglajā valodā.
Kad grāmata bija izdota,
Nejko stāstīja par to bibliotēkā.
Viņš lepojas par savu palīdzību tādu grāmatu izveidošanā,
kuras tagad var izlasīt un saprast vairāk cilvēku.
Nejko pats pieņem lēmumus par savu dzīvi
Nejko dzīvē ir bijuši arī grūti brīži.
Viņam bija ļoti smagi,
kad nomira mamma.
Nejko stāsta,
ka ar speciālistu palīdzību viņš piedalījās tiesas procesā.
Viņam izdevās panākt tiesības pašam pieņemt lēmumus par savu dzīvi.
Viņam palīdzēja organizācijas Zavod RISA darbinieki, draugi un citi cilvēki.
Tagad Nejko pats gatavo ēst, uzkopj māju un plāno savu dienu.
Viņš dodas pastaigās un pavada laiku kopā ar draugiem.
Nejko vēlas pēc iespējas vairāk darīt pats.
Ja viņam nepieciešama palīdzība,
viņš piezvana savam atbalsta cilvēkam.
Kopā viņi atrod risinājumu.
Nejko palīdz arī citiem
Nejko palīdz vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem,
kuri ir slimi.
Viņš atnes viņiem nepieciešamās lietas no veikala.
Nejko kļuva arī par brīvprātīgo ugunsdzēsēju.
Viņš gatavo apsveikuma kartītes saviem draugiem organizācijā Zavod RISA.
Tā viņš saka paldies par saņemto atbalstu.
Nejko arī pats strādā kā brīvprātīgais organizācijā Zavod RISA.
Pavasarī viņš plāno vadīt nodarbību par ārstniecības augiem.
Šajā nodarbībā viņš dalīsies ar savām zināšanām.
Nejko vēlas turpināt mācīties.
Viņš piedalās mācībās citās valstīs
un grib uzlabot savas angļu valodas zināšanas.
Nejko iesaka civlēkiem
kuri ir neziņā par savu nākotni:
“Neklausies,
ko saka citi.
Ieklausies sevī un savā sirdī!”

Nevenka izvēlējās dzīvot patstāvīgi
Nevenka Kosa dzīvo Slovēnijas pilsētā Slovenjgradeca.
Viņai patīk cept, gatavot dažādas lietas
un rūpēties par puķēm.
Pirms tam Nevenka 6 gadus dzīvoja aprūpes iestādē.
Tagad Nevenka dzīvo īrētā dzīvoklī.
Viņa pati pieņem lēmumus par savu ikdienu.
Nevenka strādā organizācijā Zavod RISA.
Tur viņa palīdz citiem cilvēkiem ar invaliditāti,
kur un kā viņi vēlas dzīvot.
Nevenka gribēja pati lemt par savu dzīvi
Agrāk Nevenka dzīvoja savas ģimenes mājā.
Daudzus ikdienas darbus viņa paveica pati.
Kad Nevenka palika mājā viena,
viņa vairs nevarēja samaksāt visus rēķinus.
Trūka naudas arī mājas remontam.
Tāpēc Nevenka pārcēlās uz aprūpes iestādi.
Aprūpes iestādē cilvēki dzīvo
un saņem nepieciešamo palīdzību.
Taču aprūpes iestādē viņai pietrūka privātuma.
Nevenkai bija jāievēro noteikumi
un noteikta dienas kārtība.
Šo dienas kārtību viņa nebija izvēlējusies pati.
Nevenka gribēja pati vairāk lemt par savu dzīvi.
Tad Nevenka uzzināja,
ka var pārcelties uz ārpus aprūpes iestādes.
Nevenka teica,
ka vēlas savu dzīvokli.
Daži cilvēki šaubījās,
vai Nevenka spēs dzīvot savā dzīvoklī.
Nevenku atbalstīja viņas brālis
un kāda aprūpes iestādes darbiniece.
Kādu rītu Nevenka internetā atrada dzīvokli,
kas viņai patika.
Darbiniece palīdzēja sarunāt dzīvokļa apskati.
Dzīvokļa īpašnieks piekrita
izīrēt dzīvokli Nevenkai.
Nevenka ļoti lepojās ar sevi.
Atbalsts palīdz Nevenkai dzīvot tā,
kā viņa vēlas
Savā dzīvoklī Nevenkai ir vairāk brīvības.
Viņa pati izlemj:
- kad celties;
- ko ēst;
- ko katru dienu darīt.
Nevenka pati izvēlas arī puķes savam mājoklim.
Dažās lietās viņai palīdz personīgā asistente.
Asistente palīdz pieteikt Nevenku pie ārsta.
Nevenkai ir grūti redzēt.
Tāpēc veikalā asistente viņai izlasa
informāciju par precēm.
Nevenkai ir draugi.
Viņa apmeklē pasākumus un ceļo.
Nevenka saņem nepieciešamo atbalstu.
Viņa var dzīvot tā,
kā pati vēlas.
Nevenka ar savu pieredzi palīdz citiem
Nevenkai palīdzēja arī organizācija Zavod RISA.
Organizācija atbalsta cilvēkus ar invaliditāti
un aizstāv viņu tiesības.
Nevenka šajā organizācijā atrada darbu.
Viņa ir pašaizstāve.
Tas nozīmē,
ka Nevenka pati runā par sev svarīgiem jautājumiem
un aizstāv savas tiesības.
Nevenka palīdz arī cilvēkiem,
kuriem ir līdzīga dzīves pieredze.
Viņa uzklausa cilvēkus
un dalās ar savu pieredzi.
Nevenka palīdz gatavot tekstus vieglajā valodā.
Viņa pārbauda,
vai tekstus ir viegli lasīt un saprast.
Nevenka arī stāsta citiem,
kāpēc saprotama informācija ir svarīga.
Viņa stāsta par savu pieredzi Slovēnijā
un citās valstīs.
Nevenka ir uzstājusies arī
Eiropas Parlamentā Briselē.
Katram jābūt iespēja izvēlēties
Nevenka vēlas,
lai arī citi cilvēki varētu dzīvot ārpus aprūpes iestādēm.
Nevenkai ir svarīgi,
lai cilvēki paši varētu pieņemt lēmumus par savu dzīvi.
Viņa turpinās strādāt,
lai palīdzētu to panākt.
Nevenka Kosa saka:
“Kad redzu netaisnību,
es nevaru klusēt.”

Rihards Snikus – čempions zirga mugurā
Rihards Snikus ir viens no labākajiem
paraiejādes sportistiem pasaulē.
Paraiejāde ir jāšanas sporta veids cilvēkiem ar invaliditāti.
Sportists vada zirgu un kopā ar zirgu
izpilda noteiktus vingrinājumus.
Rihards dzīvo Latvijā.
Viņam ir kustību traucējumi.
Rihardam ir grūti runāt.
Viņš bieži sazinās rakstot.
Tas netraucē Rihardam
sasniegt ļoti daudz sportā
un darīt darbu,
kas viņam patīk.
No reitterapijas līdz lielajam sportam
Rihards sāka jāt ar zirgu jau bērnībā.
Sākumā viņš apmeklēja reitterapiju.
Reitterapijā cilvēks darbojas kopā ar zirgu.
Tā var palīdzēt cilvēkam
uzlabot kustības un līdzsvaru.
Trenere pamanīja,
ka Rihardam ļoti labi padodas jāšana.
Ar laiku jāšana kļuva par nopietnu sportu.
Rihards daudzus gadus trenējās
un piedalījās sacensībās.
Viņš piedalījās savās pirmajās
Paralimpiskajās spēlēs Londonā 2012. gadā.
Rihards un Deju karalis
Daudzus savus lielākos panākumus
Rihards sasniedza kopā ar zirgu
King of the Dance.
Latviski zirga vārds nozīmē
Deju karalis.
Rihards un zirgs daudzus gadus
trenējas kopā.
Sportistam un zirgam ir jāuzticas vienam otram.
Tikai tad var labi startētu sacensībās.
Tokijas Paralimpiskajās spēlēs
Rihards ieguva 2 sudraba medaļas.
2024. gadā Parīzes Paralimpiskajās spēlēs
Rihards sasniedza savu lielo mērķi.
Kopā ar King of the Dance viņš
izcīnīja 2 zelta medaļas.
Rihards ir pirmais Latvijas paraiejādes sportists,
kurš ieguvis Paralimpisko spēļu zelta medaļu.
Arī pēc Parīzes Rihards turpināja trenēties.
2025. gadā viņš kopā ar King of the Dance
atkal kļuva par Eiropas čempionu.
Par Rihardu stāsta dokumentālā filma
Par Riharda ceļu uz Parīzes uzvaru
stāsta dokumentālā filma
“Rihards Snikus. Jātnieka balss”.
Filmā var uzzināt,
kā Rihards gatavojas sacensībām.
Tajā var redzēt viņa treniņus,
ikdienu un attiecības ar zirgu.
Filma parāda arī grūtības,
ar kurām Rihardam nākas saskarties.
Daļu filmas materiāla
filmēja pats Rihards.
Tas palīdz skatītājiem
ieraudzīt pasauli arī no Riharda skatpunkta.
Filmu par Rihardu var noskatīties šeit https://play.tv3.lv/filmas/rihards-snikus-jatnieka-balss-10055651/ .
Rihardam patīk arī mūzika
Sports nav Riharda vienīgā aizraušanās.
Rihards ir arī dīdžejs.
Dīdžejs izvēlas un atskaņo mūziku pasākumos.
Rihardam mūzika patika jau bērnībā.
Viņš klausījās dīdžeju spēlēto mūziku un krāja naudu,
lai arī pats varētu spēlēt mūziku kā dīdžejs.
Tagad Rihards spēlē mūziku
ballītēs, kāzās un citos pasākumos.
Rihards saka -
zirgs dejo sacensību laukumā,
cilvēki dejo manas spēlētās mūzikas pavadībā.
Svarīgi ir mēģināt
Riharda panākumi nenāca viegli.
Ir bijuši arī grūti brīži.
Tomēr Rihards turpina trenēties.
Viņš izvirza sev jaunus mērķus.
Rihards citiem cilvēkiem saka:
“Tu nekad nezini, ko spēj.
Tu vari to uzzināt tikai tad,
kad pamēģini.”
Foto no Riharda Snikus personīgā arhīva

Šineida Bērka iedrošina cilvēkus būt pašiem
Šineida Bērka dzīvo Īrijā.
Viņa ir daudz īsāka
par lielāko daļu pieaugušo cilvēku.
Daudzas vietas un lietas
nebija piemērotas tik maza auguma cilvēkam.
Šī pieredze pamudināja Šineidu runāt par to,
ka videi un pakalpojumiem jābūt pieejamiem dažādiem cilvēkiem.
Šineida kļuva par rakstnieci, pedagoģi
un cilvēku ar invaliditāti tiesību aizstāvi.
Viņa arī veido raidījumus, intervijas
un daudz uzstājas.
Sapnis kļūt par skolotāju
Bērnībā Šineida gribēja kļūt par skolotāju.
Viņai bija svarīgi,
lai katrs bērns skolā justos droši un uzklausīts.
Šineida ļoti labi mācījās.
Viņa pabeidza studijas Trīsvienības koledžā Dublinā
kā viena no labākajām studentēm savā kursā.
Vēlāk Šineida mācījās arī televīzijas
un radio raidījumu veidošanu.
Viņa saprata,
ka stāsti var palīdzēt mainīt cilvēku domāšanu.
Šineida veido intervijas
ar dažādām sievietēm.
Viņai ir svarīgi,
lai cilvēki dzirdētu arī tos cilvēkus,
kuru viedokli sabiedrībā bieži neņem vērā.
Šineida sāka uzstāties arī pati.
Viņa uzstājās skolās, darba vietās
un dažādās starptautiskās organizācijās.
Viņa uzstājās arī Baltajā namā.
Baltais nams ir ASV prezidenta darba vieta.
Grāmata par drosmi būt pašam
Šineida raksta grāmatas.
Viņas grāmata “Break the Mould” domāta
bērniem un jauniešiem.
Grāmata mudina lasītājus:
- ticēt sev;
- pieņemt sevi;
- izteikt savu viedokli;
- atbalstīt citus cilvēkus.
Ar savu pieredzi palīdz arī citiem
2020. gadā Šineida izveidoja uzņēmumu “Tilting the Lens”.
Latviski uzņēmuma nosaukums nozīmē “Paskatīties citādi”.
Uzņēmums palīdz organizācijām saprast,
kā veidot pieejamākas darba vietas,
produktus un pakalpojumus.
Šineidas komanda sadarbojas
ar lieliem uzņēmumiem dažādās pasaules valstīs.
Uzņēmums palīdz arī cilvēkiem ar invaliditāti
veidot savu profesionālo ceļu.
Tas veido mācību un atbalsta programmas.
Šineidai ir svarīgi,
lai cilvēki ar invaliditāti varētu ne tikai strādāt.
Viņiem jābūt iespējai arī kļūt par vadītājiem
un savas jomas speciālistiem.
Šineidai ir svarīgas ne tikai viņas pašas iespējas.
Viņa vēlas radīt vairāk iespēju arī citiem cilvēkiem.
Šineidas aicinājums citiem:
“Nemainies, lai iederētos.
Maini pasauli,
lai tajā būtu vieta arī tev.”
Vairāk par Šineidu Bērku var lasīt viņas mājaslapā: sinead-burke.com
Par uzņēmumu "Tilting the Lens": tiltingthelens.com

Tjaša grib pati pieņemt lēmumus par savu dzīvi
Tjaša Krajnca strādā organizācijā Zavod RISA Slovēnijā.
Organizācija atbalsta cilvēkus ar invaliditāti un aizstāv viņu tiesības.
Tjaša ir sieviete ar Dauna sindromu.
Viņa ir arī pašaizstāve.
Pašaizstāvis pats runā par savām vajadzībām
un aizstāv savas tiesības.
Darbs, ar kuru Tjaša lepojas
Zavod RISA Tjaša palīdz organizēt pasākumus
un dara citus darbus birojā.
Tjašai patīk savs darbs.
Kolēģi uzklausa Tjašu un rēķinās ar viņas viedokli.
Taču agrāk bija citādi.
Cilvēki bieži teica,
ka Tjaša nevar dzīvot patstāvīgi.
Viņi domāja,
ka var pieņemt labākus lēmumus par Tjašas dzīvi.
Tjaša gribēja parādīt,
ko spēj viņa pati.
Tjaša jau ilgi centās saņemt
asistenta palīdzību ikdienā.
Asistenta palīdzība ļauj cilvēkam dzīvot patstāvīgāk.
Tjašai likās,
ka viņa nevar mainīt savu situāciju.
Viņa gandrīz zaudēja cerību.
Tjaša stāsta par savu pieredzi Eiropas Parlamentā
2026. gada aprīlī Tjaša devās uz Briseli.
Viņa piedalījās pašaizstāvju mācībās un apmeklēja Eiropas Parlamentu.
Eiropas Parlamentā Tjaša satika deputāti Katrīnu Langenzīpenu.
Tjaša pastāstīja par savām grūtībām.
Katrīna uzklausīja Tjašu
un iedrošināja viņu aizstāvēt savas tiesības.
Tjaša un Katrīna kopā uzfilmēja īsu video
par Tjašas vēlēšanos dzīvot patstāvīgi.
Tikšanās deva Tjašai jaunu spēku.
Viņa saprata,
ka nav viena.
Arī citiem cilvēkiem ar invaliditāti ir līdzīgas grūtības.
Tjaša nolēma turpināt aizstāvēt savas tiesības
un palīdzēt citiem cilvēkiem līdzīgās situācijās.
Nākotnes plāni
Tjaša mācās angļu valodu
un prasmes patstāvīgai dzīvei.
Jauna pieredze palīdz viņai
pārvarēt bailes.
Tjaša vēlas turpināt strādāt Zavod RISA
un piedalīties dažādos projektos.
Viņa vēlas dzīvot savā mājoklī
un pati pieņemt lēmumus par savu ikdienu.
Tjaša vēlas arī palīdzēt cilvēkiem,
kuriem ir līdzīga dzīves pieredze.
Tjašas vēstījums citiem:
“Aizstāvi savas tiesības.
Meklē sev nepieciešamo atbalstu.
Nepadodies!”
***
Šo stāstu mums izstāstīja kolēģi no Zavod Risa.
Liels paldies viņiem!

