Aicinām piedalīties konkursā “Viegli lasīt”

Vieglās valodas aģentūra un LU Latviešu valodas institūts izsludina rakstnieku konkursu “Viegli lasīt”. Konkursa mērķi ir veicināt izpratni un uzlabot zināšanas par vieglo valodu, kā arī nodrošināt plašāku mērķa grupu iesaisti lasīšanas un vērtēšanas procesā. Lai piedalītos konkursā, rakstniekam jāiesniedz 1000–2000 vārdu iepriekš nepublicēts darbs.

Vieglās valodas jēdziens Latvijā pastāv vairāk nekā 20 gadus, taču izpratne par to, sabiedrības izglītotība un resursu pieejamība vieglajā valodā aizvien ir nepietiekama. Ar vieglo valodu saistās daudz stereotipu – ka tā domāta šaurai mērķauditorijai, kuri nespēj uztvert sarežģītu tekstu, ka teksts vieglajā valodā atspoguļo saturu nepilnīgi vai pat noplicina latviešu literāro valodu. Tāpēc ir svarīgi meklēt iespējas, kā veicināt vieglās valodas attīstību un pieejamību.

Pirmais vieglās valodas konkurss “Viegli lasīt” notika pagājušajā gadā, un tajā varēja piedalīties gan autori ar saviem oriģināldarbiem, gan tulkotāji ar vieglajā valodā adaptētiem tekstiem. Šogad aicinām autorus radīt oriģināldarbus vieglajā latviešu valodā. Darba žanrs nav ierobežots, taču tam noteikti jāatbilst vieglās valodas principiem, ar ko ikviens interesents var iepazīties  Vieglās valodas rokasgrāmatā (ŠEIT) un videolekcijā (ŠEIT). Šie materiāli tapusi ERASMUS+ projektā “Vieglās valodas veicināšana sociālajai iekļaušanai (PERLSI)”.

Uzrakstītais oriģināldarbs un dalībnieka kontaktinformācija jānosūta uz e-pasta adresi vvkonkurss@gmail.com. Konkursa darbus vērtēs gan “Vieglās valodas aģentūras” un Latviešu valodas institūta, gan mērķa grupu eksperti.

Konkursu atbalsta akciju sabiedrība “Valters un Rapa”.

Plašāk par konkursa nosacījumiem lasiet konkursa nolikumā: https://drive.google.com/file/d/1z7Yo9vaNrqeN_PMUYoqitQhsl6AG4Yj-/view?usp=sharing

Ja rodas jautājumi, rakstiet uz konkursa e-pasta adresi vvkonkurss@gmail.com.

2022. - vieglās valodas grāmatu gads Latvijā

Nekad iepriekš Latvijā vienā gadā nav iznācis tik daudz vieglās valodas izdevumu kā 2022. gadā.

1. Sākām ar 2021. gada beigās izdotās grāmatas “Dullais Dauka un citi” prezentāciju.Sudrabu Edžus, Jāņa Akuratera, Jāņa Poruka, Annas Brigaderes un Jāņa Jaunsudrabiņa darbu fragmentus vieglajā valodā izdevām ar Valsts Kultūrkapitāla fonda  atbalstu.Grāmatu var nopirkt interneta veikalā eglobuss.lv.
   
   
2. “Eža kažociņu” pēc Viļa Plūdoņa motīviem vieglajā valodā tulkoja un izdeva Latvijas Neredzīgo bibliotēka. Mēs viņiem palīdzējām tulkošanā.
   “Eža kažociņš” ir grāmata palielinātā drukā. Meklējiet grāmatu bibliotēkās.
   
   
3. Gada otrajā pusē Latvijas Neredzīgo bibliotēka izdeva vēl vienu grāmatu -
   “Velniņus” pēc Rūdolfa Blaumaņa labi zināmā stāsta motīviem.
   Arī šis vieglās valodas izdevums lasāms palielinātajā drukā un ir atrodama bibliotēkās.
   
   
4. 2022. gadā Latvijā pirmo reizi notika vieglās valodas darbu konkurss. Tajā pirmo reizi bez tulkojumiem piedalījās ar vieglās valodas oriģināldarbi. Viens no šiem darbiem bija Guntas Bites stāsts “Glezna”.
   2022. gada beigās Latvijas Neredzīgo bibliotēka izdeva “Gleznu”. Meklējiet to bibliotēkās.
   
   
5. Gadu pabeidzām ar “Ilustrēto recepšu grāmatu vieglajā valodā”. Šo grāmatu izdevām Latvijas Valsts meži Sociālās palīdzības programmas ietvaros. Pie grāmatas sagatavošanas strādāja vesela komanda: Linda Tellgrena no bloga “Lindas virtuve” sagatavoja 15 vienkāršas receptes, Inese Bedeice no Rīgas Tūrisma un radošo industriju tehnikumu ēdienus pagatavoja. Fotogrāfs Valdis Ošiņš to visu fotografēja.
   Grāmata nonāks grupu dzīvokļos un dienas centros visā Latvijā.

Aicinām uz semināru!

Kad: 26. augustā plkst. 11-13
Kur: Vieglās Valodas aģentūras telpās Elizabetes ielā 57, 4. stāvā
Kas? Erasmus+projekta "Vieglā valoda sociālai iekļaušanai" (PERLSI) noslēguma seminars

Kopā ar latviešu, lietuviešu un slovēņu kolēģiem īstenotais divu gadu projekts tuvojas noslēgumam, tāpēc gribas pastāstīt par paveikto:
- veikto pētījumu par vieglo valodu, izzinot sabiedrības, profesionāļu un lietotāju viedokli;
- izveidoto vieglās valodas rokasgrāmatu;
- sagatavoto tālākizglītības kursu vieglās valodas tulkotājiem un rakstniekiem;
- izstrādātajiem materiālus - sinonīmu vārdnīcu, attēlu datubāzi, uzdevumu burtnīcām, ilustrētiem tekstiem dažādos līmeņos u.c.

Gaidīsim visus interesentus!
Dalībnieku reģistrācija līdz 15. augustam: https://forms.gle/UjYmdZZVjinVf21e9

Foto: pirmā un vienīgā klātienes tikšanās ar kolēģiem Viļņā 4. augustā. Plašāks ieskats braucienā – fotogalerijā.

Maijs – vieglās valodas mēnesis

28. maijā Eiropā svin vieglās valodas dienu, kuras mērķis ir veidot sapratni par katra cilvēka tiesībām saņemt pieejamu informāciju un vieglo valodu kā iespēju to nodrošināt.
Lai veicinātu vieglās valodas atpazīstamību Latvijā, Vieglās valodas aģentūra šogad nolēmusi izsludināt maiju par vieglās valodas mēnesi un atzīmēt to, rīkojot dažādas aktivitātes.

Mēnesi ievadīs Vieglās valodas tīklojuma tikšanās 5. maijā. Tīklojumā šobrīd iesaistījušies profesionāļi, kas strādā ar dažādām vieglās valodas mērķauditorijām – cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem, cilvēkiem ar psihosociāliem traucējumiem, nedzirdīgiem cilvēkiem, gados veciem cilvēkiem u.c. Tie ir gan nevalstisko organizāciju pārstāvji no Latvijas Nedzirdīgo savienības, biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns””,  “Gaismas stars” un Velku biedrības, gan pārstāvji no Latvijas Neredzīgo bibliotēkas un Rīgas pašvaldības. Regulāras tīklojuma tikšanās ļauj labāk apzināt mērķauditoriju aktuālās vajadzības, bet savstarpējā informācijas un ideju apmaiņa veicina jaunu vieglās valodas produktu rašanos. Piemēram, pērnā gada nogalē pārrunātā ideja par nepieciešamību pēc recepšu grāmatas vieglajā valodā šogad pārtapa projektā, kas saņēma finansējumu un šobrīd jau tiek realizēts.

11. maijā Vieglās valodas aģentūra sadarbībā ar biedrību “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” ieplānojusi ekskursiju uz Dekoratīvi mākslas un dizaina muzeju. Pagājušajā gadā muzejs ar vieglās valodas speciālistu palīdzību izveidoja audiogidu vieglajā valodā, taču pandēmijas ierobežojumu dēļ plašākam apmeklētāju lokam muzejs vēris durvis tikai šopavasar, laipni aicinot testēt ne tikai atjaunoto ekspozīciju, bet arī izveidoto audiogidu. “Rīgas pilsētas “Rūpju bērna”” jaunieši būs pirmā organizētā mērķauditorijas pārstāvju grupa, kas izmēģinās pērn paveikto, lai izteiktu savu viedokli.

Pieaugot izpratnei par fizisko un informatīvo pieejamību, pēdējā laikā muzeju interese par vieglo valodu ir ievērojami augusi. Tāpēc Vieglās valodas aģentūra vieglās valodas mēneša ietvaros nolēma organizēt praktisko darbnīcu tieši muzeja darbiniekiem. Vieglās valodas darbnīca ieplānota 19. maijā Ogres vēstures un mākslas muzejā. Maijā notiks arī vairāki semināri: zināšanas par informācijas pieejamību un vieglās valodas pamatus apgūs Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, kā arī tulkošanas biroja un mācību centra “Skrivanek” darbinieki.

Pasākumu plašākai auditorijai Vieglās valodas aģentūra organizē 19. maijā sadarbībā ar Rīgas Centrālo bibliotēku. Tas būs vieglās valodas lasījums, kurā mūziķe un pedagoģe Rita Reliņa iepazīstinās klātesošos ar latviešu klasiķu darbu tulkojumiem vieglajā valodā. Rita Reliņa lasīs fragmentus no nesen izdotās grāmatas vieglajā valodā “Dullais Dauka un citi”, papildinot lasījumus ar dziesmām ģitāras pavadījumā. Ar šo pasākumu Vieglās valodas aģentūra cer iedibināt jaunu tradīciju – iepazīstināt bibliotēkas apmeklētājus ar izdevumiem vieglajā valodā. 

Mēneša noslēgumā Vieglās Valodas aģentūra apkopos un paziņos sabiedrības aptaujas rezultātus par vieglās valodas situāciju Latvijā. Šī gada maijā organizētā aptauja ir otrais šāda veida pētījums Latvijā, un tas tiek veikts Erasmus+ projekta “Vieglā valoda sociālās iekļaušanas veicināšanai” (PERLSI) ietvaros ar mērķi apzināt, vai un cik lielā mērā cilvēki Latvijā zina vieglo valodu un izprot tās lietojuma nepieciešamību, priekšrocības un mērķauditorijas. Pirmā aptauja notika pirms gada, un toreiz 70% no 500 uz interneta aptaujas jautājumiem atbildējušajiem respondentiem atzina, ka dažreiz nav sapratuši kādu sev nozīmīgu informāciju tās sarežģītības dēļ, bet 15% respondentu atklāja, ka saskaras ar šādu situāciju bieži. 54% aptaujas respondentu arī atzina, ka informācija vieglajā valodā būtu noderīga ikvienam sabiedrības loceklim. Savukārt 53% respondentu pirms aptaujas anketas aizpildīšanas apgalvoja, ka iepriekš neko nav dzirdējuši par vieglo valodu. Šī gada aptaujas mērķis ir noskaidrot, vai tas ir mainījies un vai vieglā valoda kļuvusi pieejamāka tiem, kam tā nepieciešama.

Izsludināts konkurss “Viegli lasīt”